Nu man ir par vienu gadu vairāk manā "vecuma" tarbiņā, esmu kļuvusi par kripatiņu gudrāka (vismaz filozofijas eksāmena gudrības liek domāt, ka kaut kādam mazumiņam būtu jānāk klāt), blakus ir pavisam cits cilvēks un emocijas ir kāpušas un kritušas tikai šo dažu nedēļu laikā. Un es pat vēl neesmu Itālijā! Jā, jāatzīst, ka šogad aizbraukt ir grūtāk... Kāpēc? Neatbildēšu uz šo jautājumu ne jums, ne pati sev... Šīs 4 dienas vienkārši šķiet pārāk īss laika posms, lai sagatavotu sevi visai tai lielajai, saulainajai, saldējumiem un cilvēkiem pilnajai valstij, ko dēvē par Itāliju. Bet atliek vien palasīt pagājušā gada piedzīvojumus un atsaukt atmiņā visus +40 grādos uzkarsušos notikumus, lai gribētos visiem sejā skaļi iekliegt: "Mazā, es dodos uz ITĀLIJU! Wiiii!" Nu nav, nav jau nemaz tik grūti atcerēties, ka šī ir mana sapņu zeme ar sapņu ieliņām, valodu, cilvēkiem, notikumiem un sauli (lielu, karstu, emocionālu, vēlams arī muskuļotu un vīrišķīgi seksīgu...nu ja, es par sauli! :D)!
Tad nu... Vēliet man veiksmi un skumstiet pēc manis tā kārtīgi, lai pat tur tālumā es jūtu, ka šeit ir kāds, kas par mani domā! Un es domāšu par jums (cerams, ka mazu mazītiņu brītiņu un tikai ar platu smaidu sejā)! Un vēl pēdējo reizi--> Gaidi mani, Itālija, jo es apsolos tvert visu, ko tu man šovasar sniegsi pretī! :)
-----------------------
Hello from Italy! Tip-top, kā saka Džuzepe, un esam klāt! Pirmo dienu esam pavadījušas staigājot pa Bergamo ieliņām un cenšoties sasildīties. Vakaros tomēr ir pietiekami auksti, lai varētu patrīcēt. Un ko gan divas latviešu meitenes dara Itālijā? Vari minēt trīs reizes!? Protams, ka atradām pirmo ķīniešu veikaliņu un lecām iekšā. Tfu, hormonu vētras apmierinātas un Itālijas saule šķiet spožāka. Atkal 3x vari minēt, ko Kristīne nopirka. Nja, man patiešām ļoooti trūkst kleitiņu. :D Pirmās picas un saldējumi nogaršoti, tagad esam gatavas rīta braucienam uz Lago di Como.
Ak, skati te ir vnk fantastiski. Ezerā atspīd saules stari un visapkārt lēkā saules zaķīši. Tieši zem restorāna peldās gulbji un pīles. Dūmakā paslēpušies kalni un bagāto villas. Ieliņas tik šauras, ka bez pīpināšanās garām nevar tikt. Augšup pa daudzajām ieliņām iet kāpnes, kas nekad nevedīs lejā. Un hotel Fioroni mūs sagaida Ziediņa kungs jeb Džuzepe Fioroni. Viņš saka, ka kopš mūsu atbraukšanas vairs nespēj normāli domāt, jo skaistās latviešu meitenes ir iekarojušas viņa prātu. Nuuu, patiesībā jau tikai Madara, bet tas jau ir cits stāsts. Ja vien jūs dzirdētu, kā Džuzepe spēlē klavieres un akardeonu... Mmm! Vakaros, kad sāk krēslot, visapkārt kalnam iedegas gaismiņas un restorānā ieskanas klavieres un Džuzepes balss. Skaisti, vai ne? :)
Un tas viss būs man apkārt vairākus mēnešus. Skan... skan...
iespaidīgi?! Turklāt jāatceras, ka vasara nemaz vēl nav sākusies... Visi labumi
vēl ir priekšā. :)
Un meitenēm jau patīk, ja viņas lutina... Tad nu mēs arī ļaujamies... Ļaujamies
Itālijai un itāļiem...
Visiem tiem, kas pieraduši, ka Kristīne ballīte rocks the
house... Nu, jāapbēdina jūs, mīļie! Šeit ir maz cilvēku, jo sezona vēl īsti nav
sākusies un patiesībā diži vairāk te arī neparādīsies, ja neskaita tūristu
plūsmas. Pāris bāriņi un autobuss, kas kursē tad, kad mums ir jāstrādā, diži
neapmierina manas vajadzības šajā jomā. Bet... kurš var nomierināt latviešu
meitenes? Ha, itāļu vīrieši jau nu 100% tie NEbūs! Mēs te esam tikai 2 dienas,
tā kā visi lielie piedzīvojumi un stāstiņi vēl ir priekšā... Un vrb kāds stāstiņš taps par Davido, kuru
vietējie dēvē par pašmāju Džeikobu no Krēslas (mans viedoklis- nedaudz vairāk muskuļu
un tur pat varētu saskatīt ko līdzīgu :D)... Bet varbūt ir vērts pastāstīt par
mūsu valdzinošo pavāru, kuru Madara tikko nodēvēja par piselīgo pavāriņu! Hmm,
es gan gribētu zināt, kā viņa to ir uzzinājusi... Bet visam savs laiks, visam
savs laiks. :D
Skaidrs ir viens- stāsts taps... Ir pietiekami daudz laika,
pietiekami forši cilvēki, pietiekami daudz notikumu un pietiekami trakas
latvietes Itālijā!
Ilgojieties, gaidiet un rakstiet! :)
Bučas! :)*
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru