Fatto con amore!

„Zeltains plūda konjaks, džins mirdzēja kā akvamarīns un rums bija pati dzīve. Mēs dzelžaini sēdējām uz bāra krēsliem, mūzika čaloja, esamība bija gaiša un stipra. Tā vareni plūda caur mūsu krūtīm, bija aizmirstas tukšās, drūmās mēbelētās istabas, kas mūs gaidīja, bija aizmirsts eksistences izmisums. Bāra lete bija dzīves komandtilts, un mēs brāzmaini braucām nākotnē.”

/ E.M. Remarks

Un mēs brāzmaini traucamies nākotnē. Robeža starp tagadni un nākotni ir trausla. Trausla, jo domas par to, kas būs, nepārtraukti aizēno to, kas ir. Baudīt mirkli taču ir tik viegli. Tad kāpēc man pašai sev ik pa laikam jāatgādina, ko es te tagad daru un kāpēc!? Lai baudītu! Tik vienkārši... Visa atslēga ir mākslā baudīt. Baudīt sauli, kas aust. Baudīt vēju, kas atveldzē. Baudīt lietu, kas atdzīvina. Baudīt darbu, kas nogurdina. Baudīt ielas, kas vilina. Baudīt mīlestību, kas vienkārši ir. Baudīt laiku, kas ir dots. Iemācies baudīt, meitēn!

Mūsu vakara glābiņš. Lai dzīvei vairāk sprakšķošu burbulīšu!

Kā man iet un ko es daru? Nav jau slikti, kā man šķiet...

Principā šeit mums ir izveidojusies jauna dienu skaitīšanas metode. Mums šeit nav 1dienu, 2dienu vai kādu citu konkrētu nedēļas dienu. Šeit dienas rit darbadienās un brīvdienā. Viss! Nekādas augstākās matemātikas vai prāta laušana. Darbs un brīvdiena. Tik vienkārši...

3 nedēļas. Neticami ātri paskrējis šis laiks. Daudz darba. Pārāk daudz darba. 2 brīvas dienas 3 nedēļās. Jā, lepojies ar mani, jo es to spēju. Princese tomēr ir augusi laukos un vairāk ir tāda lauku margrietiņa nekā pilsētas roze. Atzīstos- emocijas pārguruma brīžos eksplodē. Tu taču zini to sajūtu, ka asaras pašas kāpj laukā tikai tāpēc, ka esi pārguris? Bija periods, kad darbs bija daudz vairāk par miegu vai atpūtu, pat par abiem diviem kopā. Tomēr pozitīvā ziņa ir tāda, ka tagad mums ir 2 papīrīši, kas apstiprina, ka mēs esam izturējušas 20h itāļu valodas kursus (atkal) un 5 gadus varam strādāt Itālijā ar „PVD” dokumentiem. Ha, ja vien jūs zinātu, kādi te tie kursi ir. „Ļoti nopietni!”

Tapis ar mīlestību jeb fatto con amore!

Lai arī cik daudz mēs strādātu, šī ir tā vieta un laiks, kad mēs esam sasmēlušās dažādas jaukas emocijas, centušās neraudāt aiz smiekliem un patiesi smaidījušas ļoti daudziem klientiem. Ja pagāšgad es mēneša laikā izraudāju to, ko visu 20 gadu laikā, tad tagad es drīz būšu sasniegusi šo smiešanās robežu. Un es nespēju beigt brīnīties, kā mums ir paveicies ne tikai ar bosu vai pavāriņu, kas mūs cenšas pārbarot, bet arī ar klientiem. Klienti ir vieni no tiem, kas šo laiku padara īpašu. Piemēram, pāris no Vācijas, kas apceļoja visu Itāliju un uz mašīnas bija uzdrukājuši savu ceļojuma plānu ar Carate Urio tajā. Un tieši šie bija tie cilvēki, kas teica, ka ir lepni ar mums, jo mēs visiem skaļi varam pateikt- MĒS TO VARAM UN DARAM! Neaizmirstams pāris, kas mums pēc vienas vakariņu reizes uzdāvināja savas firmas zīda lakatiņus un atstāja zīmītes. Un tas nemaz nav viss... Pēc vienām pusdienām arī francūzis, kas vada velo komandu, uzdāvināja mums komandas keponus un piedāvāja oktobrī reklamēt viņus. Un tad superīgie austrāļi. Šī ir tauta, kas neliek vilties. Tik jaukus un atsaucīgus cilvēkus var atrast tieši tajā krastā. Viens austrāļu pāris, kas šovasar 8 nedēļās apceļo Eiropu, tik ļoti iemīļoja mūs un mēs viņus, ka apmešanās beigās teica, ka mēs viņiem esam kā Itālijas meitas. Protams, neiztikt arī bez apskaušanās un bučām, lai gan klienti satikti tikai pāris reizes. Gan austrāļu opīši nāca no mums kārtīgi atvadīties, gan trakas anglietes. Šīs trakās sievietes paliks atmiņā ar savu dzīvesprieku un skaļajiem smiekliem. Un manas domas nemainīs tas, ka viņas ir spējīgas izdzert 2l vīna + 10 (0,5l) sambukas šotus, lai pēc tam viņas nestu ārā no restorāna. Viņas „paņēma” ar savu dzīvesprieku un attieksmi pret lietām. Brīvi! Skaists dzīves mērķis- būt brīvam! Un vēja brāļi ir viens no šādiem piemēriem. Šie vīrieši vilina ar saviem skaļajiem smiekliem un kliedzošo būtību. It īpaši, ja puiši prom braucot man skaļi nokliedz- „Ei, Latvia, Kaļinka!” un 13 vēja brāļi sāk dejot kaļinku laukuma vidū. Un nekas, ka vienīgie vārdi, ko viņi zināja krieviski, bija „on durak!” Gaidām vēl un vēl klientus, kas pāris dienās, dažreiz pat stundās spēj radīt neaizmirstamas atmiņas. Šādi ir vienkārši jāiemācās dzīvot!

Kāpiens kalnā 2rajā brīvdienā atmaksājās

Kur tad mēs varētu likties, ja vien mums apkārt visu laiku neplivinātos Ziediņa kungs, kurš šobrīd aktīvi cenšas iemācīties izrunāt manu uzvārdu. Viņš vispār ir brīnumiņš! Naktī mēs saldi čučam, bet šis pie loga sāk grabināties un dzied- „Latvia, puku puskis!” KO? Kas, pie velna, ir puku puskis? Ak, jā, izrādās, ka viņš mums naktī uz istabiņu nes rozes un tagad mums istabu rotā puĶu puŠĶis. Arī tādas pērles, kā „lūpu krāža”, ”kur ir mana dāvana?” vai speciāli mums sacerētu dziesmu dziedāšana ietilpst viņa personības kausiņā. Un nekas, ka viņš man skaļi dzied: „Kristina, ou, Kristina tutti giorni cretina!” Madara, protams, ir Karīna (it.- skaistā), bet es tā kretīnele. :D Patiesībā kādu dienu ir jātop stāstam, par cilvēkiem, ar kuriem kopā mēs dzīvojam un strādājam. Tas varētu būt viena laba komēdiju seriāla cienīgs stāsts. Gaidiet! :)

Ietin mani un sauc par puku puski! Jo meitenēm patīk ziedi jebkurā vecumā!

Nākamās lapas vācu žurnālā aiz Klūnija bildēm ir atvēlētas Ziediņa kungam. Cik mēs slaveni!

Un nobeigumā padalīšos ar to, ko mūsu jaunās draudzenītes no Bulgārijas mums iemācīja par itāļu vīriešiem. Kā Mirela teica (lasīt lauzītā angļu valodā ar krievu akcentu): „Italians don’t want to work a lot, they don’t want to work at all, they just wanna fuck. Really, girls, they just wanna fuck!”

Laikam jau jāpriecājas, ka mums +/- jāstrādā ar ārzemju tūristiem vai precētiem pāriem (bet, kā zināms, itāļiem tas nav šķērslis). Visur apkārt redzam kaislīgos itāļus, kas nekautrējas visiem redzot bučoties nedaudz par kaislīgu un apskauties nedaudz par vaļīgu, jo viņi šiet visur ir pa divi (īsts mīlestības epicentrs). Un saskatoties šādus skatus pēc garum garām darbadienām ir pavisam normāli, ja top arī šādas diskusijas->

-Madara, ja vien mums būtu pudele!

- Ja mums būtu pudele... mēs grieztu pudeli!

Tad nu mīliet draugi! Jo visiem zināms- caur rozā brillēm skaistāks skats! ;)

Izgaršo!

"

"And so with the sun and the great bursts of leaves growing on the trees, just as things grow in fast movies, I had that familiar conviction that life was beginning over again with the summer."

-  F. Scott Fitzgerald, The Great Gatsby

Vasarai piestāv nesteidzīga brančošana; vakariņas kņadošā un dzīvā pilsētā; vējš matos, kleitās un svārkos; pirmie vasarraibumi; ogas ar zobos čirkstošu zemi; traukšanās cauri pilsētai uz velosipēda vai dzīšanās pakaļ vējam uz moča; pilošs saldējums un gulēšana zālē, zīmējot mākoņos Monē cienīgas gleznas. Vasarai piestāv košas krāsas; taureņa spārnu vieglums un vakara peldes spoguļezerā; vasaras festivāli; krāsaini kokteiļi; basas, netīras kājas un smiekli; rīta rasa un neprātīgi piedzīvojumi. Vasara smaržo pēc bērnības; pirmās mīlestības un brīvības. Nav aizliegumu, uzspiestu pamācību vai nevajadzīgu viedokļu. Vasarā var zagt ābolus; līst pāri sētām; rāpties kokos un pusnaktī kails peldēties. Var ļauties neprātīgiem romāniem; vienas nakts dzirkstelēm un saldkaisliem skūpstiem. Vasara prot glabāt noslēpumus. Līdz ar pēdējām augusta dienām un pirmajām gladiolām mēs kļūstam nedaudz garlaicīgi, pārlieku nopietni un īdzīgi.
Tāpēc kamēr zied peonijas un pļavas ir pilnas ar rudzu puķēm un magonēm, skraidi apkārt savā margrietu vainagā! Ļaujies neprātam; krīti; brāz ceļus; brien upēs, dīķos un ezeros. Meties iekšā neprātīgos jūras viļņos; smērē muti un zobus ar ogām; ievēlies ko neptrātīgu, veroties vasaras zvaigžņotajās debesīs; iekodies dārza rabarberā; uzsmaidi pretimnācējam un spēlējies peļķēs – tu vēl pagūsi būt liela, tu vēl pagūsi būt garlaicīga. Tev ir 92 saules un neprāta pielietas dienas – dodies ārā un tver katru mirkli!??"

All i need is time

"Es baidos apmaldīties vārdos, ja man tos skaļi izteikt nāktos.... Es labāk sēžu klusumā!"

Ir skaisti būt citur. Ir skaisti izbaudīt sauli, viļņus un mirkļus. Ir jauki redzēt jaunas vietas un cilvēkus. Ir jauki būt šeit...
Būt šeit- citā valstī, citā sabiedrībā, citās emocijās un jūtās. Un, kā jau visiem zināms, jūtas apmulsina. Brīžiem šķiet, ka tās dzīvo pašas savu mazo dzīvīti savā Leiputrijas pasaulē. Kā gan to visu saprast?
Cilvēkiem patīk iet vieglāko ceļu... Tad nu es ļaušos šim bubulim un... ļaušos dzīvei!? Jo tā ir vieglāk... Jo tā ir mazāk jādomā... Jo tas šobrīd šķiet pareizi...
Lai gan daudzi neaizdomājas par to, ka būt svešumā ne vienmēr ir tik rožaini un skaisti, būt šeit šajā mirklī- tas ir tieši tas, kam vajadzētu notikt, un tā ir vieta, kur man šobrīd ir jābūt. Arī šeit ne vienmēr spīd saule. Arī šeit ne vienmēr pēc lietus parādās varavīksne. Arī šeit blakus baltajai mēdz būt melnā krāsa.
Jo tāda ir dzīve, vai ne? Tā vienkārši notiek... Un tā ir pareizi dzīvot, jo neviens jau līdz pamācību mums neiedeva...

Un ziniet, kas pamudināja mani rakstīt šo rakstu? Jūs, draugi, esat tie, kas liek man sasparoties, kliegt pēc mājām vai smaidīt Itālijas saulei.
Manas meitene, jūs esat viens no maniem balstiem. Mans plosts, uz kura patverties vērtas laikā. Mana puķe, kuru nākas kopt, lai tā neiznīktu. Un jūs ziniet, kādas sajūtu vētras tik mēs viena otrai spējam sagādāt... Ah!  Palasot jūsu blogus, es saprotu, ka ne man vienīgajai gribas bēgt, ka ne man vienīgajai jūtas maisās vienā putrā ar emocijām, prātu un pilnīgu un galīgu neko...

Bet dzīvot ir skaisti! Dzīve ir skaista! Un tas nekas, ka kādam tā šobrīd varbūt neliekas koši dzeltena vai maigi rozā... Ir skaisti izbaudīt visu varavīksni... Ir skaisti baudīt!

"But if you really want me, move slow
There's things about me you just have to know "