All i need is time

"Es baidos apmaldīties vārdos, ja man tos skaļi izteikt nāktos.... Es labāk sēžu klusumā!"

Ir skaisti būt citur. Ir skaisti izbaudīt sauli, viļņus un mirkļus. Ir jauki redzēt jaunas vietas un cilvēkus. Ir jauki būt šeit...
Būt šeit- citā valstī, citā sabiedrībā, citās emocijās un jūtās. Un, kā jau visiem zināms, jūtas apmulsina. Brīžiem šķiet, ka tās dzīvo pašas savu mazo dzīvīti savā Leiputrijas pasaulē. Kā gan to visu saprast?
Cilvēkiem patīk iet vieglāko ceļu... Tad nu es ļaušos šim bubulim un... ļaušos dzīvei!? Jo tā ir vieglāk... Jo tā ir mazāk jādomā... Jo tas šobrīd šķiet pareizi...
Lai gan daudzi neaizdomājas par to, ka būt svešumā ne vienmēr ir tik rožaini un skaisti, būt šeit šajā mirklī- tas ir tieši tas, kam vajadzētu notikt, un tā ir vieta, kur man šobrīd ir jābūt. Arī šeit ne vienmēr spīd saule. Arī šeit ne vienmēr pēc lietus parādās varavīksne. Arī šeit blakus baltajai mēdz būt melnā krāsa.
Jo tāda ir dzīve, vai ne? Tā vienkārši notiek... Un tā ir pareizi dzīvot, jo neviens jau līdz pamācību mums neiedeva...

Un ziniet, kas pamudināja mani rakstīt šo rakstu? Jūs, draugi, esat tie, kas liek man sasparoties, kliegt pēc mājām vai smaidīt Itālijas saulei.
Manas meitene, jūs esat viens no maniem balstiem. Mans plosts, uz kura patverties vērtas laikā. Mana puķe, kuru nākas kopt, lai tā neiznīktu. Un jūs ziniet, kādas sajūtu vētras tik mēs viena otrai spējam sagādāt... Ah!  Palasot jūsu blogus, es saprotu, ka ne man vienīgajai gribas bēgt, ka ne man vienīgajai jūtas maisās vienā putrā ar emocijām, prātu un pilnīgu un galīgu neko...

Bet dzīvot ir skaisti! Dzīve ir skaista! Un tas nekas, ka kādam tā šobrīd varbūt neliekas koši dzeltena vai maigi rozā... Ir skaisti izbaudīt visu varavīksni... Ir skaisti baudīt!

"But if you really want me, move slow
There's things about me you just have to know "